Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
18. aprīlis, 2017

Plānotā nodokļu reforma paredz darbaspēka nodokļa samazināšanu

Latvijas Banka (LB) un Finanšu ministrija februārī nāca klajā ar paziņojumu, ka valstī nepieciešams veikt nodokļu reformu. Izstrādājot jauno nodokļu politiku Finanšu ministrija saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus. Šāda reforma pēdējo reiz veikta pirms gandrīz desmit gadiem krīzes laikā, un tā skars gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju.

Šī reforma paredz darbaspēka nodokļa samazināšanu – iedzīvotāju ienākuma samazināšanu uz 20% (lielajām algām gan to plānots atstāt 23% apmērā), solidaritātes nodokļa atcelšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu. Viens no iespējamiem neapliekamā minimuma variantiem ir 300 eiro, savukārt pensionāriem tas varētu pieaugt līdz 500 eiro. Finanšu ministrija plāno arī palielināt minimālo atalgojumu no 380 līdz 430 eiro.

Tā kā darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Lietuvā un Igaunijā, šāds solis varētu padarīt pievilcīgāku mūsu valsti investoriem. Paredzēts, ka piedāvātā reforma mazinātu nevienlīdzību starp strādājošajiem, un nodokļu sloga izlīdzināšana starp dažādiem ienākumu veidiem varētu mazināt ēnu ekonomiku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka LB un Finanšu ministrijas piedāvājums ir interesants, taču šobrīd to izvērtēt ir sarežģīti, jo tas ir pārāk vispārināts un apjomīgs. Viņš pieļauj, ka bez darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas būtu būtiski panākt arī nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, lai turpmāk nodokļu likmes netiktu raustītas un uzņēmējiem būtu iespēja plānot savu darbību ilgtermiņā.

Iecerēts noteikt arī mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni, kas būtu virs 1000 eiro. Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja darbinieka atalgojums no MUN maksājošā uzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Finanšu ministrija plāno reformēt arī uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) režīmu. PVN gan pagaidām reformas plānos samazināts netiek, taču vēlāk gan ieteikts ieviest reverso maksāšanas kārtību, kas nozīmē, ka PVN maksās nevis pakalpojuma sniedzējs, bet pakalpojuma saņēmējs. Šādā veidā iespējams novērst krāpšanas gadījumus.

Nav gan skaidrs, cik ilgā laikā šo reformu varētu ieviest. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vēlas to panākt līdz 2018.gadam, taču finanšu eksperti pieļauj iespēju, ka reforma varētu netikt veikta visa vienlaicīgi, bet pa gadiem, kas varētu būtiski ietekmēt šīs reformas efektu uz Latvijas valsts un sabiedrības ekonomisko stāvokli.

Finanšu ministrija ir izveidojusi vienkāršas infografikas par plānoto nodokļu reformu.

Informāciju sagatavoja: Paula Dēvica

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.