Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
19. aprīlis, 2017

Ideāla intervija. Noderīgi ieteikumi darba meklētājiem

Darba intervija ir kā došanās finiša taisnē. Tu vari būt pirmais, bet vari palikt arī otrais. Vietu sadalījums atkarīgs vairāk vai mazāk no sevis paša. Tas ir lieliski, kad ir atrasts vēlamais darba sludinājums, ir aizsūtīts pieteikums un CV ir izvēlēts kā viens no potenciālajiem. Diemžēl dzīvē gadās tā, ka arī ļoti labs 2 lapaspušu garais CV ar vērā ņemamu izglītību un darba pieredzi uzreiz negarantē konkrēto darba vietu.

Bieži vien darba intervija asociējas ar savu spēju, kvalifikācijas pierādīšanu, CV prezentēšanu mutiski, bet der atcerēties, ka tā ir lieliska iespēja ne tikai sevi prezentēt kā iespējamo nākamo darbinieku, bet pārbaudīt topošo darba devēju un viņa uzņēmumu – darbiniekus, darba vidi. Pēc tā varēs spriest, vai tiešām konkrētā darba vieta būs piemērota turpmākos gadus un ir interese tur strādāt un attīstīties.

Būt pārliecinātam par sevi šķiet pašsaprotami, bet tas sevī ietver vienu no būtiskākajiem nosacījumiem darba intervijā – būt pašam, būt apmierinātam ar sevi un saredzēt sevi kā pilntiesīgu kolēģi, profesionālu darbinieku un vienkārši labu cilvēku.

Pēc Pareto principa, kurš nosaka, ka 20% darba jeb pūļu dod 80% rezultāta, var apskatīt vairākus ar darba meklēšanu un atlasi saistītus procesus. Labu CV uzrakstīt var, piemēram, pusstundas laikā, bet tas, kādas kvalitātes CV tas būs, noteiks turpmāko ceļu uz jaunu darba vietu – pēc CV tiks veikta darbinieku atlase, tiks aicināti kandidāti uz darba interviju un tās laikā tiks pārrunātas ne tikai darbinieka īpašības un prasmes, bet galvenokārt tieši tas, kas ir norādīts CV – darbinieka kompetence vakantajai darba vietai, darba pieredze, papildus prasmes (valodas, autovadīšanas prasme, kursi) u.tml. Tas ir sākums, bet arī to veicot, der atcerēties pamatus – būt godīgam, ieinteresēt darba devēju norādot to informāciju, kas atbilst patiesībai un ir atbilstoša pieteiktajai vakancei. CV nav jānorāda viss, ir jānorāda tas, kas ir būtisks, piesakot savu kandidatūru konkrētajam amatam.

Protams,darba intervijā klātienē (vēlams), pirmkārt, vērtēs to, kas ir apkārt “kodolam” – elementāru pieklājību, prasmi sarunāties, ķermeņa valodu, ģērbšanās izjūtu. Visam ir savas robežas un šīs lietas novērtēs personāla speciālists vai uzņēmuma vadītājs, tāpēc būtu labi, ja darbinieks uz interviju ierastos sagatavojies nevis ”pārgatavojies”. Radīt komfortablu vidi darba intervijā sev apkārt ir vienkārši – iejusties arī otras puses jeb vadības ”ādā”, t.i., arī darba devējs ir ieinteresēts potenciālajā darbiniekā un saskata šī procesa rezultātā darbinieku jau nākotnē pēc pirmajiem pozitīvajiem darba rezultātiem, tostarp darbinieks cer iegūt ne tikai labu darbu, bet arī izaugsmes iespējas, būt novērtētam un atzītam. Visa pamatā ir pozitīvā vīzija par kopēju sadarbību nākotnē.

Pirms pieteikšanās uz kādu vakanci, kas atrasta, piemēram, internetā, ir vērts iepazīties ar uzņēmumu, tā ražoto produkciju vai piedāvātajiem pakalpojumiem, sociālo aktivitāti un atsauksmēm no klientiem. Darba intervijas laikā darbinieks jutīsies pārliecinātāks, būs ieguvējs un ieinteresēs darba devēju ar to, ka ir spējis rast laiku un iepazinās ar uzņēmumu no ārpuses.

Ir vērts sagatavoties tādiem standarta jautājumiem, kā, piemēram, savu 5 labāko un sliktāko īpašību minēšanas un paskaidrošanas, 5 un 10 gadu vīziju izklāsts. Būtiski ir neklusēt un neieņemt pelēkā fona lomu, darba devējs tikai novērtēs to, ka izrādat savu interesi par uzņēmumu, spējat spert pirmo soli kādam sarunas tematam. Jāatcerās, ka arī darba intervijas vadītājam ir jāievēro zināma etiķete – neuzdot jautājumus par reliģiju, politiskajiem uzskatiem, ģimenes stāvokli. Darbiniekam būtu tas noteikti jāņem vērā, iespējams, šajā darba intervijā, kurā ir izskanējis kāds no nevēlamajiem jautājumiem, vainojama ir intervētāja kompetences trūkums vai arī tā ir darba vides īpatnība, kas novedīs pie tūlītējas vai atliktas darbinieka aiziešanas no amata, kura dēļ darbinieks ir atnācis uz darba interviju un veltījis savu laiku.

Mūsdienās vēl viena no metodēm, kas sniedz papildus informāciju par potenciālo darbinieku ir tas, kāda ir viņa sociālā aktivitāte (piemēram, Facebook), pieejamā publiskā informācija tīmeklī, tāpēc ir rūpīgi jāpārdomā vai sniegtā informācija būs profesionāla rakstura vai nē, jo var rasties arī komiskas situācijas darba intervijas laikā, kad darba devējs par tikko satiktu darbinieku zina vairāk kā darbinieks to vēlētos un, kas var arī nesakrist ar CV norādīto informāciju.

Agri vai vēlu visi iecerētie plāni un nākotnes vīzijas atspoguļojas uz to kā cilvēks ir sevi pasniedzis, vai bijis atklāts ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi pašu. Arī darba devējs dodas uz darba interviju ar konkrētu vīziju un pat cerībām. Ja tās abām pusēm sakrīt un iet vienā virzienā, šāda intervija būs patīkama gan vadībai, gan potenciālajam darbiniekam, tā būs tuvu ideālai intervijai, kad ieguvēji būs visi.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Informācijas avoti:
Annas Psiholoģija : iepazīsti sevi un dzīvo labāk! Februāris, 2017. Rīga : Žurnāls Santa. ISSN 2243-688X
Boitmane., I. Personāla atlase un novērtēšana. Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 2008. 186 lpp. Mazās un vidējās uzņēmējdarbības bibliotēka. ISBN 9789984826004
Kārnegijs, Deils. Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem, no angļu val. tulk. H.Lapiņa. Rīga : Jumava, 2002. ISBN 9984055442

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.