Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
17. maijs, 2017

Izdegšanas sindroms

Ja tevi vairs neredz aiz papīru kaudzes, kas krājas dienu no dienas uz darba galda, mājās pārrodies vēlu vai sliktākajā gadījumā ņem darbu un slikto omu sev līdzi uz mājām, esi noguris un apātisks, uzmanies, jo izdegšanas sindroms, iespējams, jau ir skāris tevi. Šo sindromu dēvē par 21. gadsimta slimību, kas skar strādājošus cilvēkus visbiežāk tādās profesijās kā pedagogi, mediķi, glābšanas dienestu darbinieki. Bieži vien arī jaunie vecāki un studenti, kas cenšas atrast līdzsvaru starp studijām un darbu, sastopas ar izdegšanu.

Kas ir izdegšanas sindroms?

Tas ir stāvoklis, kad cilvēka garīgās un fiziskās spējas ir izsīkušas, cilvēks vairs nav tik produktīvs un darbspējīgs, cieš no noguruma un spriedzes. Šī ir nopietna veselības problēma, kas nerisināta, var tikai pasliktināties un, kā vienīgais risinājums būs ārstēšanās psihoterapeita uzraudzībā, tāpēc laicīgi jāpievērš uzmanība gan sev, gan sev tuvajiem, lai to novērstu pēc iespējas ātrāk.

Izdegšanas iemesli

Bez stresa 21. gs. droši vien vairs nav iedomājams. Tehnoloģijas, karjeras iespējas, sociālā dzīve un vēl ģimenes veidošana prasa savu. Ikdienas steigā stress ar laiku kļūst pierasts, tas zog enerģiju, laiku, emocijas. Pārāk daudz prasību no darba devēja, sevis un sabiedrības un cilvēks atkal ir atgriezies viduslaikos, kad sevis mocīšana bija ierasta lieta.

Vislielākais kritiķis, protams, par savu darbu un sevi pašu, ir darbinieks pats, bet tieši apkārtējā vidē notiekošais visbūtiskāk ietekmē cilvēka pašsajūtu un produktivitāti. Ne tikai augsts stresa līmenis, bet arī pārāk daudz pienākumu, augsta atbildība, kārtējās virsstundas un nesaskaņas ar darba devēju ar laiku noved pie izdegšanas. Ja neizdodas nodibināt labas attiecības ar kolēģiem un vide darbā nav patīkama, strādāšana neveiksies raiti un darba apmeklējums kļūs nepatīkams.

Nespēja atrast savu vietu un piederību, saņemt atbilstošu novērtējumu gan atbalsta, gan materiālā ziņā, diemžēl ir laika jautājums – vai nu darbinieks saņemsies, kas diez vai notiks, vai iesaistīties personāla speciālists ar vadību, lai mainītu radušos situāciju, vai arī darbinieks aizies darba devēja vai savas iniciatīvas vadīts. Rezultātā neviena no pusēm nebūs ieguvējs.

Izdegšanas sindroma pazīmes

Viena no galvenajām izdegšanas sindroma pazīmēm ir emociju trūkums vai to pārmērīga maiņa, to bieži var sajaukt ar sezonālu depresiju vai paralēlām problēmām personīgajā dzīvē. Nogurums 24/7, pasliktinātas koncentrēšanās spējas, ideju trūkums būtiski ietekmē cilvēku gan darbā, gan privātajā dzīvē. Tā vietā, lai atpūstos, darbinieks cenšas sevi motivēt strādāt produktīvāk, ilgāk un vairāk, līdz par sevi ar laiku dod ziņu pārgurušais organisms un ielaistās veselības problēmas.

Cilvēki, kas sirgst ar izdegšanas sindromu tiek pastiprināti pakļauti dažādām atkarībām – sākot ar ēdienu, smēķēšanu, alkoholu un beidzot ar azartspēlēm, datorspēlēm. Ģimenē kāds var pamanīt, ka kāds ģimenes loceklis sāk norobežoties, kļūst agresīvs vai apātisks, mostas vēlu un iet gulēt vēlu, nerunā neko par darbu vai runā tikai par negatīvām lietām. Tieši radinieki un tuvi draugi var kļūt par to nepieciešamo atbalstu, kas vajadzīgs, lai risinātu šo problēmu.

Risinājumi un ieteikumi

Laicīgi pamanīts, izdegšanas sindroms ir novēršams. Pirmais, kas ir jāiemācās ir jāmāk pateikt vārdu “nē”. Nē papildus pienākumiem, nē lietām, kas nav tavā pārziņā, nē virsstundām vairākas dienas pēc kārtas, nē kāda cita kolēģa pienākumu izpildei. Jāiemācās arī pateikt “jā”. Jā laikam sev, atrast jaunu hobiju vai atsākt kaut ko piemirstu. Jā sportiskām aktivitātēm ar kolēģiem un ģimeni pēc darba. Jā sava darba plānošanai, iešanai laicīgi gulēt un neņemt darbu uz mājām. Droši un vēlams ir lūgt palīdzību saviem tuvākajiem.

Darba laikā ieteicams regulāri ņemt pauzi. Rezultatīvākas būs nelielas pauzes biežāk kā garas pauzes pēc ilgāka laika. Atrodi brītiņu pozitīvai papļāpāšanai ar kolēģi un sarunai nav jābūt obligāti par darbu. Jo pozitīvāka un komfortablāka būs darba vide, jo produktīvāk spēsi tajā strādāt un iesi uz darbu un no darba pozitīvi uzlādēts nevis noguris un galīgi bez enerģijas.

Bieži vien cilvēks sev uzkrauj plecos ne tikai savus, bet arī kāda cita pienākumus. Tas būtu viena kļūda, otra, kas ir tikpat negatīvāka, ir uzkraut arī svešas problēmas sev un domāt nemitīgi par tām. Atrast laiku sev ikdienas steigā tomēr nav tik sarežģīti kā varbūt sākumā šķiet. Neliela plānošana un lūk, ir atradies laiks velobraucienam ar ģimeni uz parku. Re, 2 vakari ir tieši piemēroti kādu kursu apmeklēšanai un piektdienas vakarā pārmaiņas pēc var aiziet ar kolēģiem uzspēlēt boulingu!

Cilvēki bieži vien strādā nozarē vai profesijā, kas viņiem nav tik tuva kā gribētos. Vai tas nav skumji, kad mūža nogalē jānonāk pie secinājuma, ka tik daudz ko varēja mainīt – apgūt jaunu profesiju, nedzīties pēc naudas, bet vairāk laika pavadīt ar ģimeni un veltīt laiku savām interesēm, veselības uzlabošanai. Darba vietai nav jākļūst par būri, kurā jāpavada 8 stundas dienā, tai ir jākļūst par vietu, kur novērtē tevi un tavu ieguldījumu, ir iespējas izaugsmei un profesionālai attīstībai.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantotie informācijas avoti:

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Kā izvairīties no izdegšanas sindroma? Pieejams: http://www.lizda.lv/?jaunums=584

Neatkarīgā rīta avīze. Mūsdienu sērga – izdegšanas sindroms. Kā to atpazīt? Pieejams: http://nra.lv/latvija/125999-musdienu-serga-izdegsanas-sindroms-ka-to-atpazit.htm

Psihosomatika. lv. Izdegšanas sindroms. Pieejams: http://psihosomatika.lv/public/files/MedicusBonus_04_02.pdf

Slimību profilakses un kontroles centrs. Izdegšana darbā. Fakti, pazīmes, profilakse. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/upload/Infografikas/infografika_izdegsana_darba.pdf

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.