Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
1. augusts, 2017

Psiholoģiskā vardarbība jeb mobings darba vietā

Mobings (no angļu val. to mob – uzbrukt) ir viens no psiholoģiskā terora veidiem ar kuru ir saskāries gandrīz ikviens cilvēks. Mobings ir aktuāla problēma gan bērnudārzos, gan skolā, taču visbiežāk ar to saskaras cilvēki savā darba vietā.

Kas ir mobings?

No zila gaisa gan šī problēma nerodas. Parasti tas ir viens vai pāris cietušie, kas ir nonākuši konflikta situācijā, kas ir arī iespējamais cēlonis psiholoģiskās vardarbības sākumam. Psiholoģiskā vardarbība ir cieši saistīta ar negatīvo stresu, kas ietekmē darbinieka labklājību, darba spējas, motivāciju un arī garīgo veselību.

Jebkurš konflikts bieži vien notiek negaidīti, ir savaldīgāki un iecietīgāki darbinieki, bet ir arī tādi, kas ir spontāni un rīkojas neētiski. Lai kāds arī būtu strīda vai pārpratuma iemesls, mobinga centrā ir darbinieks kā persona nevis problēmsituācija, kuru varēja ne tikai pārrunāt un izanalizēt, tādejādi novēršot auglīgas augsnes radīšanu mobingam. No viena tāda gadījuma var radīt vispārinātu un nepatiesu pieņēmumu par kolēģi un izplatīt to tālāk. Ikviens var kļūt par mobinga upuri tāpat kā ikviens var kļūt par tā veicēju.

Kad darbā mani visi ignorē…

Visbiežāk tieši ignorēšana, kas izpaužas nerunāšanā ar kolēģi, viņa esamības darba vietā tīša neievērošana, izvairīšanās no sasveicināšanās un jebkuras citas saskarsmes formas, ir izplatītākais mobinga veids.

Mutiska pazemošana, publiski apsmiešana, regulāra aprunāšana gan aiz muguras, gan klātesot cietušajam, draudu izteikšana ir atklāta psiholoģiskā vardarbība. Darba vietā tieši šis un slēptais mobings jeb ignorēšana ir sastopami lielākā vai mazākā mērā gandrīz jebkurā kolektīvā attiecībā pret kādu konkrētu darbinieku. Šo darbību veikšanai ir viens pārsvarā apzināts, bet dažreiz panākts nejauši, mērķis – cilvēka aiziešana no darba.

Darba likums

Latvijas Republikas Darba likumā 100. panta 5. daļā ir norādīts, ka Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikta termiņu iepriekš, ja Darbiniekam ir svarīgs iemesls šādai rīcībai. Par šādu iemeslu var būt katrs tāds apstāklis, kas balstoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Viens no šādiem iemesliem var būt arī mobings. Ja diemžēl uzņēmumā netika atrisināta šī problēma starp darbiniekiem un vadību, tad darbinieka aiziešana ir pamatota, taču, lai pierādītu, ka tieši psiholoģiskais terors ir šīs aiziešanas iemesls, mobinga rezultātā cietušajai personai tas ir jāpamato jeb jāpierāda (video, audio, sarakstes, citu darbinieku liecības). Rakstot šāda veida darba uzteikumu, darbiniekam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, kura apjoms ir atkarīgs no nostrādātā laika perioda pie darba devēja. Ja darbinieks ir spējis pierādīt, ka pret viņu ir vērsta diskriminējoša, pazemojoša, psiholoģiska vardarbība, no uzņēmuma ir iespējams arī pieprasīt morālo kompensāciju.

Diemžēl ir arī otra puse, kura nav labvēlīga darba devējam – gadījumā, ja darbinieks vēlas vienkārši uzteikt darbu, vai ir atradis sev citu, mobinga minēšana darba uzteikumā būs sava veida neētiska un savtīga rīcība savās interesēs no darbinieka puses, jo viņš saņems ne tikai finansiālo kompensāciju, bet darba attiecības var izbeigt nenostrādājot noteikto termiņu pēc uzteikšanas brīža (parasti 1 mēnesis).

Iespējamie risinājumi

Pirmais un vienkāršākais solis mobinga risināšanā būtu izrunāšanās. Pārrunāt iemeslus, uzklausīt abām pusēm vienam otru, sadarboties ar vadību, ja nepieciešams. Mobingam ir tendence izplatīties kā vīrusam kolektīvā. Pat, ja sākumā ir iesaistītas 2 personas, drīz vien tās var kļūt par 2 grupām, izraisot auksto karu kolektīvā.

Darba devējam, personāla daļai ir regulāri jāpārbauda savu darbinieku attieksme pret darbu, pienākumiem, saskarsmi ar kolēģiem. To var darīt gan veicot individuālas intervijas, gan arī aptauju veidā. Tiklīdz darba devējs ir pieņēmis darbinieku kolektīvā, viņam ir jāuzņemas savas saistības – nodrošināt visiem darbiniekiem darbu un dot pienākumus atbilstoši viņu pieredzei un zināšanām, taisnīgu samaksu nedalot cilvēkus pēc rases, dzimuma. Tieši darba devējs ir tas, kas sniedz pirmo impulsu jebkāda veida motivācijai darbā. Tas var būt atalgojums, izaugsmes iespējas, apmācības, veselības apdrošināšana u.tml.

Nodrošināta un  stabila darba vide gan fiziski, gan garīgi ir pamatakmens pozitīvas vides radīšanā visā kolektīvā, jo apmierināti, veseli darbinieki ir spējīgāki, motivētāki un ienesīgāki. Darbiniekam ir jājūt sasaiste ne tikai ar uzņēmumu, bet arī ar kolektīvu un tas ir darba devēja, personāla vadītāja uzdevums. Ja ir nepieciešams, var piesaistīt speciālistu no malas, kas izanalizēs darba vidi, stresa līmeni, veiks kolektīva izpēti un izstrādās rīcības plānu esošo un tuvākajā nākotnē iespējamo problēmu risināšanā.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantotie informācijas avoti

Darba likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/26019

Kaļķis, Henrijs. Kā novērst negatīvo stresu un psiholoģisko vardarbību darba vietā. Pieejams: http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/video-ka-noverst-negativo-stresu-un-psihologisku-vardarbibu-darbavieta.d?id=47899407

Lazdiņš, Andris. Ar likumu pret “izēšanu” darbā. Pieejams: http://www.irlv.lv/2016/9/29/ar-likumu-pret-izesanu-darba

 

1 Komentārs

  • no pieredzes darbā Aug 01ST, 2017

    Tčds īsss tas raksts…
    Varu padalīties ar pieredzi:
    Jebkuras lietas sabojāšanā vai pazušanā vainot vienu kolēģi. Pat tad, ja cilvēks nav bijis darbā, viņš ir vainīgs, ka dators noplīsa un šķēres pazuda!
    Citu kolēģu klātbūtnē pateikt, ka darbinieks vienmēr sadara muļķības.
    Uzticēt neizpildāmus darba uzdevumus vai uzdevumus, kur nevar nopelnīt.
    Strīda laikā pasūtīt d* un pēc tam aiziet pasūdzēties priekšniekam. Priekšnieks liek atvainoties tam, kurš mani pasūtīja…
    Izgrūst pa durvīm un likt pusstundu lūgties, lai ielaiž atpakaļ darba telpā pēc mantām. Pēc tam likt atvainoties tam, kurš izgrūda pa durvīm.
    Darbiniekam, kurš dzīvo viens, pajautāt, vai viņš ir nevainīgs 😉
    Apmācāmam, par sevi vecākam kolēģim pateikt: «Es saprotu, ar vecumu galva sliktāk strādā…»
    Varētu vēl turpināt. Šī ir pietedze no divām darba vietām, kuras sekoja viena pēc otras. Pēc pieredzētā vairs nav iespējams bez problēmām iekļauties jaunā darba kolektīvā.

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.