Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
18. augusts, 2017

Kad alga ir aploksnē…

Tas laikam ir mūsdienu strādīgā cilvēka reflekss – ievilkt dziļu elpu pirms paskatīties to lielo summu, kas aiziet puslīdz nezināmā virzienā un ir definējama kā nodokļi. Jo vairāk tu saņem, jo lielākus nodokļus maksā, taču veselais saprāts pēc savas būtības ir dumpinieks un revolucionārs. Tāds saprāts ir gan darba devējam, gan arī darbiniekam. Aplokšņu algu epopeja Latvijas valsts mērogā ir pielīdzināma kā melnajam bubulim zem gultas. Tas tur ir, gruzd un melnē. Visi par to ir informēti, taču problēmas esamības konstatēšana nebūt nenozīmē progresa sākumu tās atrisināšanai.

Kad tad ir pārkāpts likums? Saprotams, brīdī, kad visu algas apmēru pasniedz aploksnē. Ir darba devēji, kas veic darbības, kurās aploksnē tiek izmaksāta tikai tik liela daļa darbinieka algas, ka to atklāt var tikai pēc uzņēmuma grāmatvedības revīzijām un auditiem. Vai darba devējs, maksājot algu aploksnē, tīši veic kaitējumu darbiniekam? Atbilde ir divējāda. Bieži vien tieši lielais nodokļu slogs piespiež darba devēju veikt tamlīdzīgas nelikumīgas darbības. Darba devējam ir izdevīgi maksāt vairāk tieši darbiniekam nevis virzīt to summu nodokļos, jo ne jau cipari un skaitļi strādās pie darba devēja un nodrošinās uzņēmuma peļņu, bet gan darbinieks, kas vairumā gadījumu piekrīt šāda veida algas samaksai kaut arī tādejādi riskē dažādos aspektos gan tuvākā, gan tālākā nākotnē (pensijas, pabalsti).

Cilvēku darba vērtīgumu var izmērīt un novērtēt un novērtējuma valūta šobrīd ir eiro. Par sekām brīdī, kad alga aploksnē ir saņemta, domā retais. Jebkurš savā algas dienā ir kādu sprīdi virs zemes, tas tomēr ir prieks un neliels atvieglojums. Lielāks prieks, protams, ja alga uz rokas ir līdzvērtīga tai, kas ir brutto. Protams, redzot tos divus vārdus – aplokšņu alga, kā pirmais un vienīgais vainīgais tiek minēts tieši darba devējs, taču tas ir diezgan aplami. Arvien biežāk tieši darbinieks nāk ar šādu ierosinājumu pie sava darba devēja. Kad abas puses ir vainīgas, rodas nelabvēlīgs klimats valsts ekonomikas zonā – ēnu ekonomika. Nav ne balts, ne melns, vai nu vainīgi ir visi vai nu arī neviens. Brīdī, kad darba devējs samaksā savam darbiniekam algu aploksnē, viņš viņu neapzog. Likuma priekšā darba devējs apzog valsti.

Likums

Pēdējos 2 gados ir novērojamas būtiskas pārmaiņas valsts ēnu ekonomikas un tieši aplokšņu algu apkarošanā. Pagājušā gada martā tika pieņemti spēkā Krimināllikuma grozījumi, kuru mērķis bija paredzēt kriminālatbildību darba devējam, kas izmaksā aplokšņu algu jeb tādu algu, kas netiek norādīta uzņēmuma grāmatvedībā. Kriminālatbildība gan iestājas tikai tādā gadījumā, ja aplokšņu algu apmērs pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas. Paredzētais sods šāda pārkāpumam ir brīvības atņemšana (līdz 2 gadiem vai īslaicīgi), piespiedu darbs vai konkrēts naudas sods un tiesību atņemšana veikt jebkāda veida komercdarbību vai ieņemt kādu noteiktu amata vietu uz noteiktu laika periodu. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika veiktas saistītas izmaiņas attiecībā uz administratīvo atbildību. Naudas sods apmērā no 140-2100 eiro tiek uzlikts fiziskajām personām ar saistīto mantu konfiskāciju, kā arī valdes loceklim tiek atņemtas tiesības ieņemt konkrētus amatus. Kā redzams, tad likums pagaidām soda tieši darba devēju, taču tuvākajā laikā tiek plānots sodīt arī darba ņēmējus jeb darbiniekus, kas pieņem aplokšņu algu un neziņo par to attiecīgajām institūcijām.

Jau šī gada laikā tika ierosinātas 4 lietas attiecībā uz aplokšņu algu izmaksāšanu. Šādi rādītāji ir ne tikai pozitīvi, bet liecina par to, ka pieņemtās likuma normas ir efektīvas un tuvākajā laikā šī valsts ekonomikas problēma tiks ne tikai uzraudzīta intensīvāk, bet arī samazināsies.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantote informācijas avoti
Krimināllikums. 2171 pants. Darba samaksas noteikumu pārkāpšana. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=88966
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. 15910 pants. Darba samaksas noteikumu pārkāpšana. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=89648
LA. LV. Latvijas Avīze. Nosaka kriminālatbildību par aplokšņu algu maksāšanu. Pieejams: http://www.la.lv/nosaka-kriminalatbildibu-par-aploksnu-algu-maksasanu/
LSM. Latvijas Sabiedriskie Mediji. Finanšu un ekonomikas ministri: Sodīt arī varētu aplokšņu algu saņēmējus. Pieejams: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/finansu-un-ekonomikas-ministri-sodit-varetu-ari-aploksnu-algu-sanemejus.a18800

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.