Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
25. oktobris, 2017

Kritika – draugs vai ienaidnieks?

Bieži vien vārds kritika sev līdzi nes ne tikai sāpīgu dūrienu pakrūtē, bet arī ilgas pārdomas par to, kas to ir izraisījis. Kāpēc kritika gan darbā, gan mājās, gan no svešiem cilvēkiem, gan savējiem, bieži vien ir tik nepatīkama? Varbūt tā ir situācija un vide, kurā viss norisinājās (stress, steiga, konflikts), varbūt īstais tonis nebija piemeklēts, bet varbūt vienkārši kolēģis izkāpa no gultas ne ar to kāju un darbā parādīja savu neprofesionālismu pilnā augumā. Centīsimies īsumā visu salikt pa plauktiņiem, lai kritika kļūtu par veidu, kā izteikt to, kam būtu mums jāpalīdz kļūt vēl labākiem un profesionālākiem.

Pozitīvā un negatīvā kritika

Vērtēt sevi ir salīdzinoši grūtāk kā vērtēt kādu citu, it īpaši, ja tas kāds ir pieļāvis tikko kļūdu, veicis neprecīzi vai neatbilstoši savu darbu. Tāds vērtējums arī ir kritika. Visbiežāk gan to izsaka kā negatīvu vērtējumu, kas drīzāk darbinieku nevis motivē strādāt labāk, bet tieši otrādi – iebiedē, rada nedrošības vai pat baiļu izjūtu. Ne vienmēr kritika ir profesionāla, t.i., attiecas uz darbu. Iespējams ir kāds kolēģis vai padotais, kas ir tīši (visbiežāk gan tieši nejauši) parūpējies, lai nonāktu melnajā sarakstā un tādā gadījumā kritika balstās galvenokārt uz personīgas nepatikas pamata. Tāda veida kritika ir ne tikai neprofesionāla, bet destruktīva. Destruktīva kritika nemeklē problēmas risinājumu, tās galvenais mērķis ir norādīt savu pārākumu pār otru cilvēku, bieži šāda veida kritika ir arī mobinga sastāvdaļa. Arī vispārināta, nepatiesa kritika ir negatīvs vērtējums, kas nav vērsta uz pozitīvu rezultātu.

Pozitīvās jeb konstruktīvās kritikas mērķis ir uzlabot un novērst pieļautās kļūdas nākotnē. Tas, protams, nav vienkārši, taču tas ir realizējams pasākums, kas ietver sevī vairākus soļus, sākot ar problēmas analīzi un situācijas apskatu, līdz tam, ka darbinieks ir apguvis prasmes un ieguvis zināšanas, kas palīdzēs arī  turpmāk risināt citus iespējamus sarežģījumus nākotnē. Konstruktīva kritika nebalstās uz cilvēku kā indivīdu, bet uz viņa veiktajām vai tieši otrādi – nepaveiktajām darbībām, neatbilstošas rīcības analīzi un novēršanu.

Kā pareizi un profesionāli izteikt kritiku

Pirmais un galvenais solis ir orientēties uz pozitīvo. Jānovērtē vai kritiku izteikt individuāli vai citu klātbūtnē, jo ir kļūdas, kuras var pieļaut viens darbinieks, bet tikpat bieži var būt gadījumi, kad kļūdas ir pieļāvuši vairāki darbinieki un, protams, prātīgāk tad būtu izteikt konstruktīvu kritiku visiem klātesot.

Prasme izteikt kritiku nav no dabas dota, tā nāk tikai ar pieredzi un sadarbību, jo cilvēki ir ļoti dažādi, tāpat arī to uztvere it īpaši brīdī, kad tiek vērtēta viņu rīcība vai darbs. Darba devējam ir jāsaprot, ka visi darbinieki nav viena kaluma, tāpēc jāapzinās iespējamās sekas un turpmākā abu pušu rīcība. Diemžēl ļoti bieži ir situācijas, kad pozitīva kritika var pārvērsties par destruktīvu kritiku un tas notiek brīdī, kad sāk tiek kritizēts darbinieks pats kā indivīds un persona. Sekas var būt neparedzamas, kādam var būt nebūs nekādas emocionālas negatīvas izjūtas, taču citam cilvēkam tas var būt smags trieciens, kas ietekmēs ne tikai cilvēka darba spējas, bet arī samazinās motivāciju, pašvērtējumu, labsajūtu. Darbinieks var noslēgties vai arī ieņemt aizsargājošu pozīciju, kad galīgi nav vēlama rīcība, lai uzlabotu darba produktivitāti.

Brīdī, kad tiek izteiks vērtējums, ir svarīgi orientēties tikai uz esošo. Nav vēlams pie kāda sarežģījuma risināšanas, analizēt gadījumus, kas ir notikuši pirms vairākiem mēnešiem un norādīt  citas cilvēka pieļautās kļūdas, kas ir nesaistītas ar šī brīža situāciju.

Arī kritiku ir jāmāk uzklausīt

Jā, kritiku nav patīkami uzklausīt, rodas vēlme sevi aizsargāt, jo cilvēks jūtas apdraudēts, bieži to uztver kā verbālu uzbrukumu. Šāda reakcija ir visbiežāk sastopama, taču pat vienkāršs aizrādījums, kas neslēpj sevī neko personīgu, var kļūt par cēloni turpmākām nesaskaņām starp cilvēkiem. Kritika var vienā brīdī pārvērsties par pagali lielam konflikta ugunskuram un ir jādara viss iespējamais, lai līdz šādai situācijai nenonāktu. Ja tiek izteikta konstruktīva un pamatota kritika, galvenais ir uztvert to mierīgi. Jāsaprot, kāpēc ir noticis tas, kas ir noticis. Apzinoties problēmas sakni laicīgi, protams, to ir vieglāk novērst, tādejādi padarot par ieguvējiem ikvienu – darbinieku, klientu u.c. iesaistītos.

Protams, gadās situācijas, kad kritika ir nepamatota un balstās uz maldīgiem uzskatiem, tādā gadījumā aizsardzības pozīcijas ieņemšanas vietā ir jāuzdod viens vienkāršs jautājums – kas ir bijis par iemeslu kritikas izteikšanai. Var būt tas ir sens un vienreizējs gadījums, kas galīgi neatbilst standarta situācijām, iespējams, tā ir bijusi savstarpējās komunikācijas kļūda, kas ir laika gaitā kļuvusi par neprecīzu cita darbinieka vērtējumu. Profesionalitāte slēpjas prasmē norobežot lietas, kas ir personīgas vai saistītas ar darbu, tādai ir jābūt arī izteiktai kritikai.

Tas, kā cilvēks uztver kritiku, ļoti daudz pasaka par cilvēku pašu, par tā pašnovērtējumu, profesionalitāti, briedumu un situācijas izpratni. Ja darbinieks ir uztvēris galveno domu , kādēļ vispār ir izteikts konkrēts vērtējums, tas liecina par to, ka viņš ir ne tikai apņēmies kritikā pausto ņemt vērā, bet arī vēlās attīstīties un pierādīt sevi kā labu un centīgu darbinieku.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantotie materiāli:
Intellepo. Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centrs. Man izteica kritiku! Kāpēc tas ir tik sāpīgi? http://www.intellego.lv/b/lv/lasitava/man-izteica-kritiku-kapec-tas-ir-tik-sapigi

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.