Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
22. janvāris, 2018

Kā 8h darba dienu padarīt produktīvāku?

Pusslodze, pilna slodze, 12h vai 24h maiņa, 8h ilga darba diena kā arī vēl dažādas variācijas par strādāšanas ilgumu ir laiks, kurā ir jāpaveic konkrēti uzdevumi noteiktos termiņos. 8h darba diena ir standarta strādāšanas laiks mūsdienās vairums valstu gan Eiropā, gan ASV, Austrālijā u.c.

Neliels ieskats vēsturē

18. gs. strādnieki vidēji strādāja 16h – 18h maiņās, lai nodrošinātu ražošanas procesus 24 stundas 7 dienas nedēļā, taču ar laiku pierādījās, ka šāda noslodze nenodrošina produktivitāti. Cilvēki bija pārstrādājušies, biežāk slimoja, pieļāva arvien vairāk kļūdu, kas nesa zaudējumus gan laika, gan finansiālā ziņā.

8h strādāšanas metode parādījās 20. gs. sākumā, kad viens no lielākajiem autobūvniecības magnātiem “Ford Motor Company” samazināja 16 h darba dienu uz pusi, taču algu dubultoja, tādejādi panākot to, ka darbinieki bija ne tikai vairāk spējīgi strādāt, jo bija atpūtušies, bet arī viņi tika vairāk motivēti censties un izpildīt savu darbu pēc iespējas labāk. Zinātnieki jau tajā laikā pierādīja, ka cilvēka smadzenes arī ir mehānisms, kam ir jārestartējas vidēji pēc 1 h darba (pauzes 10-15 min garumā), lai spētu noturēt spriedzi, uzturēt ražīgumu un sadalīt motivāciju visas darba dienas garumā.

Mūsdienu situācija

Realitātē ir tomēr manāmas diezgan būtiskas novirzes no ideālā varianta. Lielākajā daļā gadījumu ir pārstrādāšanās un virsstundas, retāk ir gadījumu, kad darba nav, taču abi varianti nav pareizs risinājums, lai uzlabotu darba efektivitāti, palielinātu produktivitāti. Šobrīd vairākās valsts nozarēs ir manāms būtisks darbinieku iztrūkums, tiem, kas strādā, šis iztrūkums ir “jālāpa” ar savu darbu, laiku, veselību.

Daudzos uzņēmumos joprojām nav sakārtoti ne tikai pamatjautājumi par algu, noslodzi un kur nu vēl par virsstundu aprēķinu un to atalgojumu. Dažreiz gadās situācijas, kad nepieciešams vairāk strādāt, taču tas nav iespējams, jo ir pārstrādātas stundas un darba devējs nevar maksāt par virsstundām ilgtermiņā, tāpēc ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai darbs būtu izdarīts un darbinieki nebūtu sevi izsmēluši. Latvijā ir diezgan izteikts to darbinieku skaits, kas strādā vēl arī citos darbos (ļoti daudzi strādā divos un pat trijos darbos).

Laika zagļi darba vietā

Ohaio universitātes veiktais pētījums par to, kas samazina produktivitāti darba vietā, galvenokārt balstās tieši uz sērfošanu sociālajos medijos, ziņām un lieku pļāpāšanu starp kolēģiem. Cilvēks vidēji pavada 45 min sociālajos medijos savā darba laikā, līdz pat 40 min neproduktīvas pļāpāšanas par tematiem, kas nav saistīti ar darbu, kā arī līdz pat pusstundai meklējot jaunu darbu vienas darba dienas ietvaros.

23 minūtes ir tas laiks, kas vidēji nepieciešams, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi atsākt strādāt pēc tam, kad viņš ir bijis pārtraukts savas vai citu kolēģu vainas dēļ. Vidēji tikai aptuveni 3h no 8 cilvēks spēj strādāt ar visaugstākajiem, produktīvākajiem un kvalitatīvākajam rādītājiem. Strādāt no 8-16 bez pauzēm nenozīmē labu un ražīgu darbu. Darbs var būt produktīvs tik ilgi gadījumā, ja tiek ņemtas regulāras pauzes (pusdienu pauze neskaitās, bet arī tā, protams, ir nepieciešama) – acu atpūtināšana, neliela pastaiga, izstaipīšanās, vienkārša domāšana, meditācija.

6h darba diena ieguvums darba devējam un darbiniekam?

Pasauli pāršalca skaudības vilnis, kad Zviedrijā veiktais pētījums par 6h darba dienu pierādījās kā produktīvāks un labāks salīdzinot ar standarta 8h darba dienu modeli. 6 stundu gara diena uzlaboja darbinieku pašsajūtu, veselības rādītājus, kā arī darba ražīgumu kopumā.

Medmāsiņas, kas strādāja 6 h nevis 8, ņēma divreiz mazāk slimības lapu, viņas kļuva par 20% laimīgākas, apmierinātākas par savu darbu un par 64% vēl produktīvākas. Samazinot darba stundas netika samazinātas algas un tas nodrošināja darbinieku motivāciju un vēlmi strādāt arī turpmāk. Zviedrijā daudzi uzņēmumi aizliedz saviem darbiniekiem izmantot sociālos medijus darba laikā, kā arī rīko kopējās kolektīva sapulces un pasākumus tikai pēc nepieciešamības.

ASV vairāki uzņēmumi ir ieviesuši 4 dienu darba dienu, kas arī uzrāda labu darba produktivitātes kāpuma rezultātus, taču vairums nav gatavi samazināt darba stundas, jo nav garantēta ne darba izpilde, ne kvalitātes un kvantitātes rādītāji.

Īsāka darba diena nozīmē, to, ka darbiniekam pietiek vēl enerģijas savu vēlmju realizēšanai, būšanai kopā ar ģimeni. Jo apmierinātāks būs darbinieks, ieguvēji būs visi, gan uzņēmums, gan ģimene, gan arī sabiedrība kopumā.

Vai šī brīža situācijā valstī darba devēji ir gatavi riskēt samazinot darba stundu skaitu? Nē, taču, ja uzlabosies ekonomiskā situācija valstī un darba tirgū nebūs tik izteikts potenciālo darbinieku trūkums, šis jautājums, cerams, būs aktuāls un  diskusijas vērts arī Latvijas mērogā, tādejādi attīstot nodarbinātības politiku starptautiskā līmenī.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Avots: Ohio University  https://onlinemasters.ohio.edu/the-six-hour-workday/

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru