Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
14. marts, 2018

Sēdošs darbs un veselība

Lietojot šo produktu, brīdinām, ka tas var novest pie aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimībām, diabēta un vēža! Pārmērīga lietošana ir kaitīga jūsu veselībai un var novest līdz priekšlaicīgam letālam iznākumam. Esiet atbildīgi par to, ko darāt!

Iespējams, kāds iedomājās, ka minētais produkts ir alkohols, pusfabrikāti vai cigaretes. Taču šoreiz nē. Bīstamā lieta, kas ir vairums birojos un mājās – krēsls. No vienas puses, tas šķiet tik dabiski cilvēkam, sēdēt, bet neviens nepiedzimst ar krēslu komplektā un tātad tas nav dzīvībai svarīgs elements. Neviens pat neiedomājas, kāda ir negatīvā ietekme tik vienkāršai un ikdienišķai lietai. Agrāk biroju darbs nebija tik izplatīts, jo dominēja rūpniecība un ražošana, taču attīstoties tehnoloģijām, tika likts uzsvars arī uz apkārtējo vidi un kā vienīgais ērtākais un pieņemamākais veids darbam ar datoru, bija atzīts standarta galds un krēsls.

Ilgstoša sēdēšana tiešām var noņemt pāris gadus no mums paredzētā mūža ilguma. 2009. gadā veiktajā pētījumā tika secināts, ka tie cilvēki, kas savu ikdiena pavada sēžot, bija pakļauti divtik lielākam riskam nomirt ar sirdstrieku. 2010. gadā veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk kā 100 000 cilvēku, atklāja, ka tiem vīriešiem, kas sēž 6 un vairāk stundas ir par 20% lielāks risks priekšlaicīgi nomirt, kā tiem, kas sēž 3 un mazāk stundu. Sievietēm nāves gadījumu risks ir pat par 40% augstāks. Vairāki pētījumi ir apstiprinājuši, ka tiem cilvēkiem, kas pavada ikdienu sēžot ir par 24% augstāks risks saslimt ar zarnu vēzi, par 32% augstāks risks saslimt ar olnīcu vēzi un 21% lielāks risks – ar plaušu vēzi.

Diemžēl statistika skar arī tos, kas pēc ilgstošas darba dienas, kas pavadīta ofisā, nodarbojas ar treniņiem un fiziskām aktivitātēm. Vingrošana nevar “izdzēst” pilnībā to, kas ir nodarīts organismam un ķermenim ilgtermiņā. Brīdī, kad darbinieks apsēžas, viņa muskuļi kļūst statiski un nekustīgi. Enerģijas plūsma samazinās līdz 1 kalorijai minūtē, kas ir tikai trešdaļa  no tā patēriņa, kas notiek ejot. Insulīna efekts samazinās un palielina 2. tipa cukura diabēta risku. Enzīmi, kas ir atbildīgi par tauku šķelšanu asinsritē palielina holesterīna uzkrāšanos un nogulsnēšanos asinsvados. Palielinās arī aptaukošanās risks. Šie, protams, ir tikai fakti un secinājumi, kas radušies vairāku pētījumu rezultātā, taču no iepazīšanās ar tiem un neko nemainot savā ikdienā, riski nesamazinās un situācija neuzlabosies. Sēdēšana ir ieradums, un ieradumus, kā zināms, ir grūti mainīt, it īpaši, ja tie nav tie labākie.

Kā jau esam rakstījuši par ergonomiku darba vietā, paceļamie galdi ir risinājums vairāku veselības problēmu novēršanai pirms tās ir parādījušās. Galdi ir dažādi un izvēlēties vienu konkrētu, protams, ir sarežģīti, taču galvenie rādītāji ir to pielāgojamība katram darbiniekam individuāli. Strādāšana stāvus un sēžus ir jākombinē, jo strādājot tikai stāvus, par sevi dos ziņu pampums kājās, stīva krustu zona un prasība pēc ērtiem apaviem, kā arī šinas kaklam. Ideāla proporcija ir 50/50, taču sākumā var ieviest stāvēšanu pamazām, pa pusstundai, tad pa stundai un tad jau kombinēt pamīšus ar laiku, kas tiek pavadīts strādājot sēžus.

Protams, tāds ergonomisks galds ir salīdzini dārgāks par parasto galdu, taču ieguvumi darbinieka veselībai būs būtiski, jo vesels darbinieks ir darbspējīgāks un produktīvāks.  Jaunums tirgū ir ergonomiskais galds – velo trenažieris, kas ne tikai ļauj strādāt stāvus un sēžus reizē, bet sniedz arī zināmu fizisku kardio aktivitāti. Cena šādiem galdiem-trenažieriem ir vidēji no 500-3000$. Darbinieka videi jābūt ne tikai drošai, bet arī nekaitīgai un vidi veido ne tikai datori, bet galvenokārt tieši mēbeles.

Jebkura kustība ir aktivitāte un tieši nekustīgums ir tas, kas rada labvēlīgu vidi dažādām bīstamām slimībām. Sirds un asinsvadu slimības ir plaši izplatītas, tās ir neprognozējamas un nemanāmas. Nedaudz statistikai (pēc American Heart Association)  – visaugstākais rādītājs cilvēkiem (35-74 gadi), kuri sirgst ar šīm slimībām, ir Krievijā (uz 100 000 cilvēkiem 1173 vīriešu un 466 sieviešu), Ukrainā (vīrieši – 1067 un sievietes – 454, Rumānijā (vīr. – 657, siev. – 312), šo valstu desmitnieku noslēdz ASV ar 235 vīr.  un siev. 117 uz 100 000 cilvēkiem. Pasaules veselības organizācija (World Health Organization) vērš uzmanību tam, ka tieši sirds slimības ir lielākais nāves cēlonis pasaulē. 17.7 miljoni cilvēku ir miruši 2015. gadā tieši no sirds un asinsvadu slimībām un sastāda 31% no visu nāvju cēloņiem kopumā.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantotie informācijas avoti:

Holmes, Ryan, Why your office chair could be killing you. Word Economic Forum

https://www.weforum.org/agenda/2016/05/why-your-office-chair-could-be-killing-you/

Jezard, Adam. Sitting all day is killing us. Could a bicycle desk be a life-saver? Word Economic Forum
https://www.weforum.org/agenda/2018/02/sitting-all-day-is-killing-us-could-a-bicycle-desk-be-a-life-saver/

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru