Nodarbinātība Latvijā – Eurostat apskats

Jaunumi, aktualitātes, informācija

#teirdarbs
16. maijs, 2018

Nodarbinātība Latvijā – Eurostat apskats

Darbinieki nevar atrast darbu, uzņēmēji nevar atrast darbiniekus. Rezultātā neviens neko nevar atrast un klīst visi kā ezīši miglā. Ne velti saka, ka tas, kas meklē, tas arī atradīs, taču darba tirgus stāvokli neuzlabos filmu rādīšana par aizbraucējiem uz citām valstīm un diskusijas par ārvalstu darba spēka ievešanu. Kādi tad ir tie īstie cipari par to cik Latvijā ir strādājošo un vai tiešām tā visos statistikas maratonos starp citām Eiropas Savienības valstīm ir uzsākusi ilgtermiņa dzīvi pēdējās vietās?

Eiropas Savienībā un tās sadarbības valstīm (Islande, Norvēģija) darbspējīgo skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem  2017. gadā bija 380,19 miljoni. No tiem 245,80 miljoni bija ekonomiski aktīvi cilvēki un 134,40 miljoni – neaktīvo iedzīvotāju. Starpība diemžēl nav liela un acīmredzot arī pati situācija ir skaidra – problēmas ir un ir valstis, kuras tās skar salīdzinoši vairāk.

Visvairāk darbspējīgo cilvēku ir Islandē (82.9%), Šveicē (75.6%) un Norvēģijā (69.7%). Šajās valstīs ir arī visaugstākais strādājošo skaits, rādītājs varētu būt arī tas, ka tikai viena no tām ir ES dalībvalsts.  Vidējais ES rādītājs ir 64.7%. Līdera pozīcijās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita ziņā ir Itālija (42.9%) un tai seko Horvātija (42.2%) un Beļģija 40.4%. Statistika atspoguļo dažādas darba formas, kā, piemēram, algots darbs, pašnodarbinātie un ģimenes uzņēmumi. Protams, algots darbs ir visizplatītākais.

Latvijā pagājušajā gadā bija kopumā 1,42 miljoni darbspējīgu cilvēku. No tiem 980 tūkst. bija ekonomiski aktīvi jeb  viņi saņem ienākumus (68.9%) un 443 tūkstoši neaktīvu iedzīvotāju. Situācija tātad nebūt nav tik dramatiska, kā to dažbrīd pasniedz mediji, Latvija nav ne pēdējā un arī ne priekšpēdējā valsts ES darba statistikā. Blakus Latvijai ir tādas valstis, kā Vācija (69.5%), Lielbritānija (69.3%), tā ir apsteigusi  Dāniju (68.8%), kaimiņus Lietuvu (68.1%), Austriju (67.9%) un vēl citas 19 ES valstis. Tas tikai pierāda to, ka Latvijā ir darba spēks un jāmeklē risinājumi tā apgūšanai un nodarbināšanai (izglītība, labklājība, veselības nozare).

Visiem ir zināms, ka latvieši ir strādīgi un čakli. To pierāda arī Eurostat statistika par pagājušo gadu. Latvijā bija 62.9% strādājošo, un tā atstāj aiz sevis ne tikai Īriju (62%) un Slovēniju (60.6%), bet arī vēl 16 valstis. Igaunijā pērn bija 67.8% strādājošu cilvēku. Bezdarba līmenis valstī ir pēdējos gados diezgan stabils. 2017. gadā tas bija 8.7%. Visaugstākais bezdarbs joprojām ir Grieķijai (21.5%), viszemākais ir Islandē (2.8%) un Čehijā (2.9%). Vidējais bezdarba līmenis ES pagājušajā gadā bija 7.6%.

Darbs no mājām ir moderna darba forma, Luksemburgā 10% strādājošo strādā no mājām, turpretī mazāk kā 1% Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Horvātijā. Šis darba formāts tikai un vienīgi attīstās, tāpēc ir ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē statistika krasi mainīsies.

Ir valstis, kas ir tomēr čaklākas par Latviju. Lielbritānijā un Kiprā ir visaugstākais to strādājošo skaits, kuri strādā vairāk kā 49h nedēļā (virs 10% no visiem strādājošajiem iedzīvotājiem), Nīderlandē, Lietuvā un Bulgārijā virsstundas strādā vismazāk (zem 1%). Horvātijā un Polijā ir diezgan daudz to iedzīvotāju, kas dod priekšroku darbam naktīs (15%), Itālijā toties 97% strādājošo savu darba dienu pavada parastajā darba dienas laikā.

Kaut arī Grieķijā ir visaugstākais bezdarba līmenis, tā ieņem stabilu pirmo vietu starp valstīm, kur ir visaugstākais pašnodarbināto skaits. 30% no strādājošajiem ir paši savas laimes kalēji un tur vajadzētu daudziem mācīties, arī Latvijas valdība, pievēršot pastiprinātu atbalstu mazā biznesa uzsācējiem, īpašniekiem un  visiem tiem, kas vēlas radīt, ražot un dot.

Rakstu sagatavoja: Anna Ezera

Izmantotie informācijas avoti: http://ec.europa.eu/eurostat/news/themes-in-the-spotlight/labour-day-2018

 

0 Komentāru

Pievienot komentāru

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.