Tas laikam ir mūsdienu strādīgā cilvēka reflekss – ievilkt dziļu elpu pirms paskatīties to lielo summu, kas aiziet puslīdz nezināmā virzienā un ir definējama kā nodokļi. Jo vairāk tu saņem, jo lielākus nodokļus maksā, taču veselais saprāts pēc savas būtības ir dumpinieks un revolucionārs. Tāds saprāts ir gan darba devējam, gan arī darbiniekam. Aplokšņu algu epopeja Latvijas valsts mērogā ir
Turpināt >
Šī gada jūlijs nāk ar būtiskām izmaiņām Latvijas nodokļu politikā. Vadošā koalīcija ir vienojusies ieviest IIN (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) likmes progresivitāti jeb pieaugumu pēc konkrētiem un fiksētiem ienākumiem. Latvijā ir izteikti liels trūcīgo un mazturīgo iedzīvotāju skaits, kā 8arī tie iedzīvotāji, kam ir nepieciešams papildus valsts atbalsts – pensionāri, ģimenes ar bērniem. Ir izveidojusies arī plaisa starp uzņēmējiem un valsti.
Turpināt >
Islandes parlamentā tiek skatīts likums, kas paredz, ka uzņēmumiem turpmāk būs jāpierāda, ka tie piedāvā vienlīdzīgu darba samaksu visiem darbiniekiem.
Turpināt >
Latvijā nodarbināto vidējā darba alga “uz papīra” 1000 eiro slieksni varētu pārsniegt 2020. gadā, liecina Finanšu ministrijas publiskotās makroekonomisko rādītāju prognozes.
Turpināt >
“Eurostat” apkopojis informāciju par zemo algu saņēmējiem ES valstīs. Piedāvājam nelielu infografiku, kas vizuāli spilgti attēlo situāciju šajā kontekstā.
Turpināt >
Portāla #teirdarbs veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka, vērtējot kopumā, absolūti lielākā daļa respondentu iestājas par to, lai atalgojuma norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība.
Turpināt >
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošie dati liecina, ka 2016. gada 1. ceturksnī 43,7 % darba ņēmēju darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (“uz rokas”) bija līdz 450 EUR (- 7,5% mazāk salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni). No tiem 20,6 % saņēma minimālo darba algu vai mazāk, un gada laikā rādītājs nav būtiski mainījies. Jāņem vērā, ka 2015. gadā minimālā darba
Turpināt >
“Swedbank” salīdzinājusi trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm. Kopumā joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kam seko Lietuva. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem.
Turpināt >Lielākā daļa jeb 69% aptaujāto jauniešu Lietuvā sagaida, ka viņu atalgojums, uzsākot darba gaitas, veidos līdz 750 eiro pēc nodokļu nomaksas, kamēr Latvijā ar šādu atalgojumu rēķinās vien 42%, bet Igaunijā tikai 27% SEB bankas aptaujāto jauniešu Baltijas valstīs. Savukārt visaugstākās prasības atalgojuma ziņā ir Igaunijas jauniešiem – katrs trešais uzskata, ka sākot darba gaitas, viņam ik mēnesi savā bankas
Turpināt >
